Posted on 25-02-2009
Filed Under (Bez tēmas) by agneseriekstina
Viss likās tik skaisti, tik burvīgi,
Katra diena man bija kā pasaka.
Kā pasaka, kurā es biju princese, Tu – princis…
Es lidinājos pa mākoņiem, tik brīvi,
Tik nepiespiesti, tik brīnišķi!
Bet mani māca šaubas, es neticēju,
Tas taču nenotiek ar mani,
Tā princese nemaz neesmu es!!!
Bet sirdī es cerēju, ka varu būt laimīga…
Patiesi laimīga.
Mani māca bailes,
Tevi pazaudēt! Bet tomēr…
Es biju laimīga, no sirds,
Līdz Tu man šo laimi liedzi.
Manas debesis sagruva un pasaka beidzās,
Princese izgaisa, bet princis -
Tas palika… manā sirdī.
Uz mūžību.